Joga un meditācija ir fiziska, garīga un garīga prakse, kuras pirmsākumi meklējami senajā Indijā. Tā apvieno fiziskās pozas, elpošanas tehnikas un meditāciju, lai veicinātu fizisko spēku, elastību, prāta skaidrību un garīgo labsajūtu.
Ir daudz dažādu jogas stilu, un katram no tiem ir savs unikāls fokuss un pieeja. Daži no populārākajiem stiliem ir hathajoga, vinjasajoga, bikramjoga un aštangaijoga. Es pati esmu praktizējusi un ļoti iesaku Kundaliniyoga
Ir pierādīts, ka jogai ir daudz priekšrocību veselībai, tostarp tā mazina stresu un trauksmi, ļoti labvēlīgi ietekmē sirds un asinsvadu un nervu sistēmu, kā arī palielina elastību un spēku. To bieži izmanto arī kā papildinājumu psiholoģiskajai terapijai, palīdzot tikt galā ar hroniskām sāpēm, depresiju un citām slimībām, kas padara mūsu ikdienas dzīvi nožēlojamu.
Svarīga jogas praktizēšanas daļa ir pati meditācija, kas pati par sevi rada pozitīvismu, par ko lasiet turpmākajās šī raksta sadaļās.
Lai gan jogas saknes meklējamas hinduismā, tā nav reliģiska prakse un ir pieejama visiem neatkarīgi no reliģijas vai ticības. To var praktizēt studijā instruktora vadībā, vai arī to var viegli praktizēt pats mājās, izmantojot tiešsaistes nodarbības vai videoklipus.
Regulāras jogas nodarbības sniedz šādas priekšrocības:
- Elastības un muskuļu spēka palielināšana: joga ir ļoti labs “treniņš”, kurā daudzas pozas prasa izmantot muskuļus “neparastā” veidā, kas uzlabo to darbību, kustīgumu un spēku.
- līdzsvara un koordinācijas uzlabošana: Jogu var izmantot, lai uzlabotu līdzsvaru un koordināciju. Daudzām pozām un vingrinājumiem ir pozitīva ietekme uz kustību koordinācijas, līdzsvara un vispārējā ķermeņa līdzsvara uzlabošanu.
- stresa mazināšana un garīgās veselības uzlabošana: Jogu bieži izmanto kā relaksācijas tehniku, jo tā labvēlīgi ietekmē garīgo veselību, palīdzot samazināt stresa un trauksmes līmeni un līdzsvarot psiholoģisko stāvokli.
- Miega kvalitātes uzlabošana: regulāra jogas praktizēšana var palīdzēt uzlabot miega kvalitāti, kas ir īpaši svarīgi cilvēkiem, kuri cieš no bezmiega, bet arī ne tikai.
- Sirds un asinsvadu veselības uzlabošana: Pētījumi liecina, ka ar jogas palīdzību var uzlabot sirds un asinsvadu veselību un samazināt sirds un asinsvadu slimību risku.
- koncentrēšanās un lēmumu pieņemšanas prasmju uzlabošana: Jogu var izmantot kā meditācijas tehniku, lai uzlabotu koncentrēšanās un lēmumu pieņemšanas prasmes.
- mazina sāpes un stagnāciju muskuļos un locītavās: Ar regulāru vingrojumu un pareizi izvēlētu pozu palīdzību joga var mazināt sāpes un stīvumu dažādās ķermeņa daļās, īpaši pozitīvi ietekmējot mugurkaulu un locītavas, kas ikdienā tiek reti izmantotas.
- Labklājības un dzīves kvalitātes uzlabošana: Kopumā regulāra jogas prakse var palīdzēt uzlabot labklājību un dzīves kvalitāti, līdzsvarojot prātu, ķermeni un garu.
Neatņemama jogas sastāvdaļa ir meditācija, kas palīdz mums attīstīt spēju koncentrēties un apzināties, kas palīdz pieņemt labākus lēmumus un tikt galā ar dzīves izaicinājumiem. Ar meditācijas palīdzību joga var palīdzēt jums atklāt un attīstīt iekšējo līdzsvaru un attīstīt miera un laimes sajūtu. Regulāra jogas praktizēšana ļauj izprast sevi, savu ķermeni un arī emocijas.
PRAKSE
Jogas prakse var ietvert dažādus elementus, piemēram, ķermeņa pozas (asanas), elpošanas tehnikas (pranajama), meditāciju, mantras un citas garīgās prakses. Tālāk es vēlos sniegt jums dažus padomus par jogas praktizēšanu:
- Izvēlieties jogas stilu, kas atbilst jūsu vajadzībām un mērķiem: Katram no tiem ir savas īpatnības un priekšrocības. Izvēlieties stilu, kurā jūtaties ērti un vislabāk.
- Atrast labu jogas skolotāju/instruktoru: joga ir prakse, kas prasa apdomību un precizitāti, tāpēc ir vērts mācīties no pieredzējuša cilvēka, kurš spēs palīdzēt sasniegt jūsu mērķus, lai gan tas nav obligāts priekšnoteikums.
- Pārliecinieties, ka jums ir pareizais aprīkojums: Jogas nodarbībām nepieciešams neliels aprīkojums, piemēram, jogas paklāji, bloki, siksnas un sega. Pārliecinieties, ka jums ir pareizais aprīkojums, lai droši un efektīvi veiktu jogas pozas.
- Atcerieties regularitāti: Tāpēc mēģiniet praktizēt jogu vairākas reizes nedēļā, vēlams katru dienu.
- Trenējieties ar galvu, nekas ar varu: jogas prakse jāveic ar mēru un atbilstoši jūsu ķermeņa spējām. Ieklausieties savā ķermenī un nepārslogojiet sevi. Nav vērts sevi pārslogot un pēc tam ilgstoši netrenēties noguruma vai, vēl sliktāk, traumas vai traumas dēļ.
- Praktizējiet sev: Joga ir jākopj ar prieku un interesi. Atcerieties, ka joga ir ceļš, nevis galamērķis, un ka katru dienu jūs varat daudz ko uzzināt par sevi un savu ķermeni.
MEDITĀCIJA:
Meditācija ir prakse, kuras mērķis ir panākt koncentrēšanās, miera un iekšējā līdzsvara stāvokli, koncentrējot uzmanību uz kādu konkrētu objektu vai domu procesu. Meditācija, ko gadsimtiem ilgi praktizē dažādās reliģiskās un garīgās tradīcijās, ir kļuvusi populāra kā relaksācijas tehnika un pašpilnveidošanās līdzeklis.
Ir daudz dažādu meditācijas veidu, bet lielākā daļa no tiem ietver trīs pamatelementus: uzmanības koncentrēšanu, elpas kontroli un ķermeņa atslābināšanu. Meditācijas laikā jūs varat koncentrēties uz kādu konkrētu objektu, piemēram, elpu, skaņu, attēlu vai frāzi, vai vienkārši uz savām domām un sajūtām.
Meditācijai var būt pozitīva ietekme uz garīgo un fizisko veselību, jo tā mazina stresu, uzlabo spēju koncentrēties, mazina trauksmi un depresiju, uzlabo miega kvalitāti un mazina muskuļu sāpes un stīvumu. Tā var arī palīdzēt attīstīt miera un līdzsvara sajūtu, kas var palīdzēt tikt galā ar ikdienas dzīves izaicinājumiem.
Ja vēlaties sākt meditēt, varat to viegli izmēģināt patstāvīgi, kā to darīju, piemēram, es, vai arī varat saņemt palīdzību no meditācijas instruktora vai pat piemērotas meditācijas lietotnes. Meditācija ir prakse, kas prasa laiku un pacietību, taču regulāra tās praktizēšana var ievērojami uzlabot garīgo un fizisko veselību. Lūk, daži no meditācijas pozitīvajiem efektiem:
- Stresa mazināšana: Meditācija ir pazīstama ar savu pretstresa iedarbību. Praktizējot meditāciju, var samazināt stresa hormona kortizola līmeni organismā.
- Miega kvalitātes uzlabošana: Meditācija var palīdzēt uzlabot miega kvalitāti, samazinot stresu un uzlabojot relaksāciju.
- Uzlabot koncentrēšanās prasmes: Meditācijas praktizēšana var palīdzēt attīstīt spēju koncentrēties un pievērst uzmanību, kas var palīdzēt jums pieņemt labākus lēmumus un risināt dzīves problēmas.
- Uzlabot garastāvokli un mazināt trauksmi: meditācija var palīdzēt mazināt trauksmi un uzlabot garastāvokli, samazinot kortizola līmeni un palielinot endorfīnu daudzumu.
- Fiziskās veselības uzlabošana: Meditācijas praktizēšana var palīdzēt mazināt sāpes, mazināt iekaisumus, pazemināt asinsspiedienu un stiprināt imūnsistēmu.
- Palielina miera un līdzsvara sajūtu: Meditācija ir prakse, kas var palīdzēt jums attīstīt miera un līdzsvara sajūtu, kas var palīdzēt tikt galā ar ikdienas dzīves izaicinājumiem.
Joga un meditācija nenoliedzami pozitīvi ietekmē mūsu veselību un dvēseles stāvokli. Regulāra prakse mūs atslābina, attīsta un nomierina. Mūsu ķermenis mums pateiktos paldies, kad ieviestu regulāru jogas un meditācijas praksi 😉
Ja vēlaties strādāt pie sevis un savas veselības, skatiet vairāk padomu šeit.
Sekojiet man sociālajos medijos.